KATARAKTAS OPERĀCIJA

Home » KATARAKTAS OPERĀCIJA
KATARAKTAS OPERĀCIJA 2017-04-18T09:00:47+00:00
Want create site? Find Free WordPress Themes and plugins.

KATARAKTA – KATARAKTAS OPERĀCIJA

KAS IR KATARAKTA?

Kataraktas operācijaJebkuru lēcas apduļķojumu sauc par kataraktu. Lai redzētu skaidri, acs lēcai ir jābūt caurspīdīgai un dzidrai, lai gaisma netraucēti nokļūtu uz tīklenes. Ar gadiem acs lēca pakāpeniski kļūst dūmakaina, tā zaudē dzidrumu un gaismas nokļūšana acī var tikt būtiski apgrūtināta.
Tā nav ļaundabīga saslimšana, un tikai kataraktas dēļ redzi zaudēt pavisam visbiežāk nav iespējams.

Katarakta var būt arī iedzimta, taču visbiežāk tā attīstās pieaugušo vecumā, dabiski novecojot.

Par kataraktas attīstību var liecināt vairāki simptomi, kuriem ir jāpievērš uzmanība. Tie ir:

  • Miglaina redze gan tālumā, gan tuvumā;
  • Bieža refrakcijas maiņa – jāmaina brilles;
  • Mazinās vajadzība pēc lasāmbrillēm;
  • Apgrūtināta redze nepietiekamā apgaismojumā, nakts laikā;
  • Palielinās apžilbšana, traucē atspulgi un oreoli ap gaismas avotiem;
  • Mainās krāsu uztvere – viss šķiet blāvāks un dzeltenīgs;
  • Dubultošanās, skatoties ar vienu aci.

Kataraktas sākuma stadijās, redzes pasliktināšanos iespējams kompensēt ar brillēm. Taču kataraktai attīstoties, apmierinošu redzes uzlabojumu ar optiku panākt vairs nav iespējams. Tad vienīgā iespēja redzi uzlabot ir operācija – apduļķotās lēcas aizstāšana ar dzidru mākslīga materiāla lēcu. Kataraktu nevar izārstēt ar zālēm, acu pilieniem vai redzes vingrinājumiem.
Mūsu acu centrā Kataraktas operācija maksā 399,- EUR vienai acij, cenā ietilpst lēca.

KATARAKTAS RAŠANĀS IEMESLI

Pārliecinoši nevar apgalvot neviens, kādēļ ar vecumu acs maina lēcas caurspīdīgumu, radot operējamu kataraktu. Bet Pasaules zinātnieki ir idencificējuši biežākos kataraktas rašanās iemeslu vai iemeslus, kas saistīti ar kataraktas rašanos, tie ir:

  • ultravioletais saules vai citādi radīts starojums
  • diabēts
  • hipertonija
  • tuklums
  • smēķēšana
  • ilgstoša kortikosteroīdu medikamentu lietošana
  • statīnu medicīnas pielietojums, lai mazinātu holesterīna līmeni
  • iepriekšējas acu traumas vai iekaisumi
  • iepriekšējas acu operācijas
  • hormonu aizvietošanas terapija
  • pārmērīgs alkohola patēriņš
  • augsta miopija
  • priekšteču gēni

Ātrāku lēcas apduļķošanos var provocēt arī vispārējais veselības stāvoklis un lietotie medikamenti, acs traumas un saslimšanas. Īpaša uzmanība jāpievērš diabēta un hipertenzijas pacientiem, kā arī tiem, kas ilgstoši saņem ārstēšanu ar kortikosteroīdu preparātiem, hormonu aizstājēj terapiju un holesterīnu mazinošiem medikamentiem.
Arī mūsu dzīvesveids var ietekmēt kataraktas attīstību – smēķēšana, alkohola pārmēru lietošana un liekais svars. Lēcas novecošanos var veicināt arī ultravioletais starojums, tāpēc saulesbrilles iesaka ne tikai komforta uzlabošanai, bet arī acs veselības saglabāšanai. Vecuma katarakta visbiežāk ir cilvēkiem pēc 40-50 (50-60) gadu vecuma. Diemžēl, vecuma acs katarakta nepārtraukti progresē.  Izšķir 5 stadijas.

KATARAKTAS SIMPTOMI

  • sūdzības nav atkarīgas no apduļķojuma pakāpes, bet gan no lokalizācijas. Ja apduļķojums centrā – ļoti traucē, ja perifērijā – var arī netraucēt.
  • Pasaule kļūst pelēka, bieži to pat nekonstatē.
  • Dubultošanās – viena priekšmeta vietā redz vairākus, ir svarīgi vai dubultojas ar vienu vai abām acīm (ja akūta abu acu dubultošanās – akūta neiroloģiska simptomātika) var būt lēni – audzēji. Ja dubultojas ar vienu aci – var būt apduļķojums lēcā, bet tas nav ļoti izteikti.

KATARAKTAS ĀRSTĒŠANA – ĶIRURĢISKA

Intrakapsulāra – kataraktas ekstrakcija – izņem lēcu ar visu kapsulu (vairs nelieto jau 30-40 gadu.)

Ekstrakapsulāra kataraktas ekstrakcija – izveido kapsulā caurumiņu, lēcas kodolu izvada laukā, paliek kapsulas maiss – lēcas kodolu var izspiest pēc liela grieziena, var ar mazu griezienu – sašķidrina un izvada laukā. Duļķainās lēcas vietā ieliek dzidru lēcu. Ir cietās un mīkstās jeb salokāmās lēcas.

Ar kataraktas operāciju var koriģēt refrakciju. Komplikācijas pēc operācijas var būt iekaisums un apdegumi.

Katarakta var būt sekundārā, tā izpaužas kā citu slimību komplikācija. Ir dažādi sekundāras kataraktas veidi:

  • diabētiskā,
  • tetāniskā,
  • miotoniskā,
  • ar citu sindromu saistīti: kraniofasciāla dizostoze; galaktozēmija,
  • toksiskā: kas varētu būt izraisīta ar medikamentiem.
  • katarakta pēc radiācijas.

DIABĒTISKĀ KATARAKTA

Pēc statistikas 2-4% slimnieku, biežāk slimo jaunieši, bērni. Diabētiskā katarakta liecina par slimības (diabēta) smagu gaitu. Parasti ir abpusēja, ātri progresē. Agrīni novēro izmaiņas klīniskā refrakcijā – tranzitoro tuvredzību un tad progresējot rodas apduļķojumi lēcā. Savlaicīgi uzsākta insulīnterapija var apturēt kataraktas progresu un dažreiz veicināt lēcas dzidrināšanos. Arstēšana: ķirurģiska, medikamentoza insulīnterapija

TETĀNISKĀ (HIPOPARATIREOIDĀ) KATARAKTA

Attīstās agra vecumā sakarā ar tetāniju un spazmofīliju. Apduļķojumi parasti atrodas virspusējos lēcas slāņos. Ārstēšana: medikamentozā – vairogdziedzera hormoni, CaCl. Savlaicīgi uzsākta ārstēšana var apturēt kataraktas progresu un dažreiz veicināt lēcas dzidrināšanos; ārstē arī ķirurģiski.

TOKSISKĀ KATARAKTA

Pēc saindēšanas ar naftalīnu, nitrokrāsām, sulfanilamīdiem.

STARU ENERĢIJAS IZRAISĪTA KATARAKTA

Rodas pēc rentgena staru, infrasarkano staru, jonizējošās radiācijas iekļūšanas acī. Var izraisīt augstsprieguma elektriskā strāva, zibens iedarbība. Ārstē medikamentozi un ķirurģiski.

IEDZIMTĀ KATARAKTA

Var kombinēties ar citiem acs attīstības traucējumiem, parasti ir abpusēja, reti – progresējoša.

Biežāk sastop zonulāro jeb slāņaino kataraktu – apduļķotie slāņi mijas ar caurspīdīgiem slāņiem.

Lai diagnosticētu kataraktu jāpaplašina zīlīte – tās centrā redz diskveida apduļķojumu ar radiāliem izaugumiem. Perifērijā lēcas slāņi ir dzidri.

Zonulārā katarakta parasti ir abpusēja, rodas pēc dzimšanas un progresē līdz 20-25 gadu vecumam. Ja apduļķojuma intensitāte ir neliela, redze ir pietiekama, lai lasītu, rakstītu un izpildītu darbu. Tādos gadījumos ārstēšana nav nepieciešama.

Polārā katarakta – priekšējā un mugurējā – ir pelēcīgi balts apduļķojums, kas lokalizējas priekšējās vai mugurējās kapsulas centrā, izraisa redzes pavājināšanos, īpaši ja zīlītes diametrs neliels.

Totālā katarakta – leca apduļķota homogēni, formas redze nav saglabāta. Apduļķotās masas var sašķidrināties un pēc tam uzsūkties, atstājot zīlītes iecirknī necaurspīdīgu plēvaino kataraktu.

Ārstēšanas iespējas bērniem ir sekojošas: ja iedzimtā katarakta aizsedz zīlīti, pavājina redzi (redzes asums 0.2 vai mazāks), ir abpusēja, tad vienu aci operē 1-2 gadu vecumā, otru pēc 2-6 mēnešiem. Operāciju izdara vispārējā narkozē.

Intrakapsulāra lēcas ekstrakcija bērniem ir kontrindicēta.

KATARAKTAS ATTĪSTĪBAS STADIJAS

Raksturojas ar lēcas apduļķošanos perifērijā sākumu. Sākuma stadijā kataraktas veidojums neaizskar acs optisko zonu. Slimība bieži noris neievērota. Starp acīmredzamiem slimības agrīnās stadijas simptomiem ir sīku peldošu elementu parādīšanās un redzes dubultošanās. Apduļķošanās raksturojas ar dažādu intensitātes pakāpi dažādās vietās.

Šajā posmā acs lēcas apduļķojums virzās uz acs optisko zonu. Pazīmes un simptomi ir ievērojami redzes zudumi. Pie oftalmoloģiskas pārbaudes, lēca ir pelēkā, baltā krāsā ar perlamutra nokrāsu. Kataraktas attīstības ilgums var būt dažāds.

Raksturojas ar lēcas apduļķošanos visā tās sfērā. Samazināšanās redzes spēja un paaugstinās jutība pret gaismu. Praktiski neiespējami saskatīt objektu kontūras. Var tikai izsekot virzienu krītošai gaismai. Acs lēca kļūst par blīvu struktūru ar difūzu pelēku nokrāsu.

Kataraktai pārbriestot, sabrūk lēcas šķiedras, kas sašķidrina iepriekš veidoto kataraktas cieto struktūru un lēca kļūst par bālu piena veidojumu. Viela, kas iepriekšējā posmā bija cieta, tagad sašķidrinās un kļūst par šķidru pienveidīgu masu.

KATARAKTAS VEIDI

kataraktas operācijaKodola katarakta ir izplatītākais kataraktas veids. Kodola katarakta izraisa tuvredzību, neskaidru redzi un samazina redzamo krāsu spektru. Kodola katarakta veicina acs lēcas izliekšanos.

Kodola kataraktas rašanās iemesli:

  • Acs šūnu nogulsnēšanās lēcā, kas rada lēcas sabiezēšanu un dzeltēšanu.
  • Cilvēka novecošana, kas samazina uzturvielu nokļūšanu līdz acs iekšienei, veicinot gaismas necaurlaidīga kodola izveidi.
  • Pārlieku liela ultravioletās gaismas iedarbība.
  • Kā rāda pētījumi, alkohola lietošana un smēķēšana veicina kataraktas rašanos.
  • Kataraktu var izraisīt nepietiekama vairogdziedzera darbība, diabēts, retāk glaukoma.

kataraktas operācijaGarozas katarakta veicina tālredzību, tā arī rodas ar cilvēka novecošanu.

Garozas katarakta veido apduļķojumus vai svītras uz lēcas garozas ārējām malām.

Tās lēnām progresē un svītras paplašinās uz garozas centru un traucē gaismas iekļūšanu caur acs kodolu.

Garozas izveides process padara lēcu blīvu un cietu – sklerotisku.

kataraktas operācijaMugurējā subkapsulārā katarakta ir sastopama retāk. Tā ietekmē redzi vairāk kā citi kataraktas veidi un biežāk novērojama cilvēkiem līdz 40 gadu vecumam.

Mugurējā subkapsulārās kataraktas cēloņi:

  • Hronisks intraokulārs iekaisums, kurš ir saistīts ar medikamentu ilglaicīgu lietošanu.
  • Lēcas trauma.
  • Acu operācija.
  • Acs audzēja apstarošana.

KATARAKTAS OPERĀCIJA

kataraktas operācijaStarp visām acu operācijām, kataraktas operācijas ir visbiežākās. Tā ir ātra un praktiski nesāpīga procedūra. Operāciju visbiežāk veic lokālajā anestēzijā. Tā ir 15-60 minūtes ilga manipulācija, kuras laikā apduļķoto dabīgo lēcu nomaina ar mākslīga materiāla dzidru un caurspīdīgu intraokulāro lēcu. Dabīgās lēcas izņemšana un jaunās implantēšana notiek caur mikrogriezumu un šuves brūces aizvēršanai nav nepieciešamas. Tas būtiski atvieglo pēcoperācijas periodu, kurā vienīgie ierobežojumi ir fiziski smags darbs un tuvuma redzes pārslodze.
Kataraktas operācija ir ambulatora. Tas nozīmē, ka jau pāris stundas pēc operācijas, pacients var doties mājās. Atkārtota kontrole pie acu ārsta būs nepieciešama otrajā un 14. dienā pēc operācijas. Saudzējošs režīms jāievēro mēnesi, tajā laikā arī redze stabilizēsies.


kataraktas operācijaPirms operācijas acu ārsts katram pacientam individuāli aprēķinās jaunās lēcas stiprumu. Tā var papildus koriģēt arī tuvredzību vai tālredzību, ja tāda bijusi pirms kataraktas radītās redzes pasliktināšanās. Visbiežāk tiek implantēta monofokāla intraokulārā lēca – tad pēc operācijas būs nepieciešamas atsevišķas brilles lasīšanai. Jaunas brilles varēsiet piemeklēt un iegādāties jau 6-8 nedēļas pēc operācijas. 

Kataraktas operācijas emulators:

Jums noteikti ir jākonsultējas ar savu ārstu, lai izšķirtos par operācijas veikšanu!

KATARAKTAS OPERĀCIJA – VIDEO

Did you find apk for android? You can find new Free Android Games and apps.
VKONTAKTETWITTEROKGOOGLE+FACEBOOKPRINT

PIESAKIETIES ACU ĀRSTA KONSULTĀCIJAI

T. 27 22 11 88